Helātu veidošanas tehnoloģija un mikroelementu efektivitāte sārmainās augsnēs
Sagatavojot mikroelementu ūdenī šķīstošos mēslošanas līdzekļus, metāla jonu ķīmiskā forma nosaka tā biopieejamību, īpaši augsnēs ar augstu pH (sārmainu). Vienkārši neorganiskie sāļi, piemēram, dzelzs sulfāts, bieži oksidējas un izgulsnējas kā nešķīstošs dzelzs hidroksīds, kad augsnes pH pārsniedz 7,0. Lai to novērstu, augstas veiktspējas{2}} preparātos tiek izmantoti helātu veidotāji, piemēram, EDTA, DTPA vai EDDHA. Šie organiskie ligandi apvij metāla jonu, neļaujot tam reaģēt ar augsnes anjoniem, vienlaikus paliekot pieejami sakņu uzņemšanai. Šis mehānisms ir ļoti svarīgs ūdenī šķīstošajam dzelzs mēslošanas līdzeklim, jo dzelzs ir mikroelements, kas visvairāk ierobežo ražu kaļķainās augsnēs, tieši ietekmējot elektronu transportēšanas ķēdi fotosintēzes procesā.
Īpaši trūkumi prasa mērķtiecīgu iejaukšanos. Ūdenī šķīstošs cinka mēslojums ir būtisks agrīnā veģetācijas stadijā, jo cinks darbojas kā ko-faktors triptofāna sintēzei, kas ir augšanas hormona auksīna (IAA) prekursors. Bez pietiekama cinka starpmezglu pagarināšanās palēninās. Līdzīgi, lai koriģētu dzelzs hlorozi, augiem ir nepieciešams īpašs ūdenī šķīstošs dzelzs, ko bieži lieto ar lapotnes aerosolu, lai apietu augsnes fiksāciju. Visaptverošai ražas pārvaldībai audzētāji bieži izmanto ūdenī šķīstošu mēslojumu ar mikroelementu maisījumu. Šīs iepriekš-jauktās formulas nodrošina, ka dzelzs, cinka, mangāna un vara attiecība atbilst minimuma likumam, novēršot "slēpto badu", kad viena mikroelementa trūkums ierobežo visas NPK programmas efektivitāti.
